[Āksts] Negulētas stundas un lielie mājasdarbi!

Pēc satriecošās brīvlaiku nedēļas sekoja ļoti smaga skolas nedēļa. Negulētas dienas, lielie mājasdarbi, kurus pieveica slinkums, kā arī citas lietas bija sastopamas šajā nedēļā.

Pirmkārt, mājasdarbu un tā iemesla pēc, ka nenāk miegs, eju gulēt tikai pēc pusnakts, bet jau no brīvlaiku nedēļas sestdienas ātrāk par 2:00 naktī aizmigt nesanāk. Paguļu 5h - 7h un tad jau atkal uz skolu. Bieži vien esmu neizgulējies. Anyway, man jau parasti ir tā, ka izguļos tikai tad, kad vēlu ceļos, nevis agri eju gulēt. Šajā nedēļā sanāks izgulēties tikai 6dienas / 7dienas naktī (es vismaz ceru). Ehh, man bail pat iedomāties, kāda būs nākamā nedēļa.

Turpinot tēmu par neizgulēšanos, silti iesaku, ka nekad neatlieciet projektus, kolāžas vai citus milzīgus mājasdarbus uz pēdējo dienu. Es tā izdarīju ar Literatūras kolāžu par tēmu "Mūsdienu latvieša un Garlība Merķeļa laika latviešu salīdzinājums". To mēs varējām pildīt jau brīvdienu nedēļā un teorētiski mums to vajadzēja nodot 1dien, bet mēs izlūdzāmies vēl vienu nedēļu. Brīvlaiks bija pagājis ar domu, ka tajā ir jāatpūšas, nekādi mājasdarbi. Arī jaunu skolas nedēļu pamatīgi slinkoju (laikam no tā, ka pamatskolā mācījos un 10. klasē kaut ko darīju, viss slinkums sakrājies, un tāda sajūta, ka tas burbulis ir uzsprādzis, tāpēc esmu tik spēcīgu slinkuma emociju pilns). Tad pienāca 3diena, kad bija doma vismaz uzzīmēt kolāžu (otrajā pusē ir arī jāraksta eseja). Un kā jums liekas, ko es izdarīju? Ne vella! 4dien mājās biju tikai 17:00. Paēdu, noskatījos 1 filmu (17 again) un sāku mācīties, izpildīju Matemātikas MD un olimpiādes uzdevumus (dažus skolēnus gatavo skolas Matemātikas olimpiādei). Tad ķēros pie Literatūras projekta. No 20:00 līdz 3:00 zīmēju pašu kolāžu. Laikam šī gada ilgākais MD. Eseju nolēmu rakstīt rīt no rīta, tā kā Bioloģija nenotika (kurā tika paredzēts KD). Aizgāju gulēt. Tad 5dien pamodos, no rīta uzskricilēju pusi esejas (viena A4 lapa) un pa brīvo stundu (meiteņu sportu) - otru pusi (vēl vienu A4 lapu). Gala rezultāts ir OK, tagad tik jāgaida vērtējums.

Kāpēc es, piem., nevarēšu izgulēties šonakt? Tāpēc, ka rīt 8:00 izbraucu uz Daugavpili uz TaeKwonDo sacensībām. Sacensības notiks tikai kluba mērogā, tāpēc nekas īpašs. Lai gan no otras puses, pagājušajā gadā nestartēju nevienās sacensībās, pēc ilga pārtraukuma redzēšu, kādā es īsti formā esmu. (Turiet par mani īkšķus!)

Paldies tiem, kas tomēr izlasīja šo dienasgrāmatas rakstu līdz galam. Vnk domāju, ka es varētu dalīties ar jums ar maniem nedēļas iespaidiem, sniegt padomus (šajā gadījumā tikai vienu padomu).. nu, jā! Tiksimies svētdien!

EDIT: Tikko atbraucu no sacensībām. Tā kā šīs bija iekškluba sacensības, tad i ātri beidzās. Parasti viss ilgst līdz 21:00 - 22:00 + kamēr no Rīgas / Ogres / citas pilsētas nonāku mājās, ir jau gandrīz rīts. Par laimi šoreiz jau 17:00 biju mājās. Sacensībās biju gaidījis, ka būs vairāk manas kategorijas cilvēku, bet izrādījās, ka kādas ~5 kategorijas apvienoja, lai izveidotu vienu, jo bija maz cilvēku (es runāju par savu kategoriju, ar pārējām viss bija OK). Savā kategorijā biju vissmagākais un vecākais, kas protams bija pluss, bet nevar jau noniecināt pretinieku (vienreiz Lietuvā tā i gadījās, ka izgāju uz laukuma, "zināju", ka uzvarēšu, tāpēc nekoncentrējos uz cīņu, kā rezultātā zaudēju tam, kuru vajadzēja uzvarēt simtprocentīgi). Viss sākās ar speciālo tehniku. It kā negatavojos tām vispār, bet treneris pateica, lai piedalos.

Pirmās divas sacensības bija ātrsišana pa "ķepu", protams ar kāju:

• Ar vienu kāju + ar otru kāju = 3. vieta.
• Ar abām kājām pamīšus, atgriežoties stājā, + ar abām kājām, sitot bez apstājas pa boksa maisu = 3. vieta.

Tad gāja pumse jeb cīņa ar ēnu. Tur jārāda noteiktas kombinācijas, bet, tā kā nebiju nekam gatavojies, nestratēju. Pēc 2h jau pienāca ilgi gaidītais sparinga laiks (protams ne man). No sākuma, kā jau ierasts, stratēja mazākie. Man bija smagākā kategorija, tāpēc stratēju gandrīz vai pēdējais. Mūsējie (no manas pilsētas) nostartēja tīri labi. Kā jau minēju, mana kategorija bija sakomplektēta no vairākām citām kategorijām, jo bija maz cilvēku. Pirmais cīnījās mans brālis (kurš īstenībā ir par 1 svara kategoriju zemāk). Atsita pretinieku tik stipri, ka no nākamās cīņas cits pretinieks atteicās. Vēlāk viņu treneris pierunāja sacensību organizatoru 2 dalībniekus (tos pašus) pārlikt citā grupā, jo tas tiešām nebija godīgi. Palikām trijatā. Mums noteica apļveida turnīru, kas nozīmē, pat ja kāds zaudētu, viņam būtu otra cīņa ar otru pretinieku. Brālis šoreiz atpūtās, bet gāju cīnīties es. Nu, tā sanāca, ka sagrāvu pretinieku ar 10:1 (3:0; 6:1; 1:0 - trīs raundi, katrs pa 1 min). Lielu gandarījumu nedarīja, jo čalis ir par divām svara kategorijām zemāk. Diemžēl sasitu tik stipri, ka atteicās sparingot ar manu brāli, kas nozīmēja, ka abi esam finālā. Atpūtāmies, līdz pienāca mūsu kārta. Brāli teorētiski uzvarēju 6:3, bet tā kā sakrāju 4 soda punktus, kas nozīmēja -2, gala rezultāts palika 4:3 manā labā. Tādu iznākumu arī paredzējām: man 1. vieta, brālim 2. un tam čalim 3.

Sacensības izdevušās ar + zīmi, jo uzreiz 3 godalgotas vietas. Diemžēl deva tikai diplomus, nevis arī medaļas, kuras pieliktu savai kolekcijai. Bet ir OK, jo nekādas svarīgās sacensības tās nebija. Rezultātā vēl klāt iet atsista kāja, kura nežēlīgi sāp. Bet tā jau ir vienmēr.

Laboja Ridiculus, labots 2x