5125
Šajā tēmā, varat uzrakstīt par kādu notikumu, kad reāli, likās, labi nebūs, bet tomēr esiet joprojām dzīvi.
Virsraksts manam piedzīvojumam varbūt ir nedaudz pārspīlēts. Biju maziņš, kādi divpadsmit gadi, ja nemaldos, atceros šo notikumu, kas man uz pāris gadiem teica, nē, es nekad vairāk neslēpošu. Tatad, pirmo reizi ar vecākiem un vēl cita drauga vecākiem devāmies uz kalnu. Kad ieradāmies, man bija bail braukt nost no stāvā kalna, kaut arī man instruktors visu laiku centās ieskaidrot kā braukt. Es brīnījos, kā viņam nav bail braukt atmuguriski.Tā nu kādas divas stundas braukājos ar instruktoru, bet vispretīgākie bija pacelāji. Viens, kuru pieāķē ar dēlīti, starp kājam un otrs, kas jāliek aiz muguras. Man šausmīgi nepatika braukt augšā, kritu.. vēlos.. instruktors visu laiku palīdzēja.
Vienu brīdi braucu augšā, un pašā kalna augšā ir jaatāķējas, bet man kaut kā nesanāca, iestājās panika, jo priekšā bija tas MILZĪGAIS motors, kas vilka striķi kopā ar mani iekšā.. reāli izbijos, un gluži kā filmā, nevarēju atāķēties..
Bet izlīdzēja instruktors, kas piesteidzās un uzspieda sarkano pogu, un viss pacēlājs apstājās. Tā nu kādus trīs gadus uz slēpēm neskatījos. Tad atkal pamēģināju, likās garlaicīgi un sāku aktīvi braukt ar snowbordu.
Vari komentēt, tikai ja pats kaut ko ieraksti. 
Novērtējiet, spiežot zaļo vai sarkano aplīti pie komentāra!!
Laboja , labots 1x
+7 #112.08.2009. 18:08
Tas bija gadus 3 atpakaļ, braucu ar snowboardu, pietiekamā līmenī, redzēju, ka lielie taisa trikus, es ieskrējos, pat nebremzēdams un ķip metu kūleni gaisā, piezemējos ar galvu, labi ka kaut ko nesalauzu, kaut gan nevarēju paelpot un līdz kalna lejai noripoju . Lecu no 3 Stāva, man šķita, ka tur bija siena nu ķipa zāle, lecu un izrādās, ka tikai kādi 5 cm, nokritu uz muguras un nevarēju paelpot, mēģināju visādi līdz draugs uzsita vietā pie lāpstiņām un varēju atkal paelpot, arī lecot no koka uz koka esmu nokritis un nevarējis elpot, esmu nokritis no stroikām uz betona blogu, ir bijis tā, braucam no kalna, es sēžu uz bagāžnieka, ritīgais ātrums un pēkšņi ierāva kāju un kāja burtiski apgrizās otrādāk, domāju, ka vairs nebūs kājas utt... izrādījās, ka dakteris stundām manu kāju masēja, jeb potīti un atgrizās uz pareizo pusi, vēl ir bijis tā, ka lecu no tādas, kā kraujas ūdenī un nezināju dziļumu, lecu un atsitu ceļus un galvu, kājas bija saliektas un nevarēja pakustināt, galva noreibusi, protams ir bijuši visādi negadījumi, bet to ir vieglāk pateikt nekā uzrakstīt, starpcitu jā, bija arī Spānijā vai Itālijā, viens braucu pa liftu un no laimes lēkāju, pēkšņi izslēdzās liftā gaismas un viņš strauji, kādas 6 sekundes krita uz leju, tad es biju iesprostots kādas 3 stundas liftā un nezināju, kas ar mani notiks, būs interesanti palasīt cita stāstus, pašam šodien nevelk uz garu rakstīšanu.
profilsgalerija
+1 #212.08.2009. 18:21
Ar draugu slīkām piemājas dīķī, kur pirms tam nekas nekad nebija bijis. Protams peldēt nemācējām un viens otru neapzināti grūdām lejā, mums paveicās, ka blakus bija pieaugušie, kas mūs izvilka, bet u kādu laiku no peldes atturējos
profilsgalerija
+6 #312.08.2009. 18:33
Btw... Tas nav saistībā ar mani bet manu mammu un radiem, reiz viens no radiem brauca ar to Lietuviešu vai Igauņu kuģi dažus gadus atpakaļ, un viņi tieši nepaspēja tikt uz tā prāmja, kas zin, kas ar viņiem būtu noticis, savukārt manai mammai bija tā, viņa 2 gadus strādāja Itālijā, nopirka atpakaļ ceļa biļeti uz Latviju un satika pazīstamus Itāļus airoportā un viņi tur iedzēra un samainīja kkādīgi biļetes/reisus, ķipa lai mamma brauktu vēlāk, un ja mamma nebūtu samainījusi biļetes viņa būtu mirusi =( tā vienkārši bija sagadīšanās .
profilsgalerija
+1 #412.08.2009. 19:12
atceros kad biju sīkāks īsti nepateikšu kad biju kauguros ar nometni gājām peldēties tur bija forš sēklis bet līdz sēklim bija jāaizpeld 20M bija augsti viņi turpceļā bija viss ok bet atpakaļceļā nepamanīju vilni un aizrijos tieši aiz sēkļa bet tur varēju palecoties izkļūt virs ūdens ... tad paprasīju draugam lai viņš mani aizvelk līdz vietai kur varu nostāties.
Rifelz man liekas tev jau sen jāguļ zārkā
profilsgalerija
+1 #512.08.2009. 20:05
Man reiz pamatīgi draudēja briesmas, lai gan pats to neapzinājos. Kad man bija kādi 6 gadi, es savā 6gadnieka stulbumā atradu kkādu adatu un kkādā bezsakarā izdomāju viņu iebāzt rozetē [tāpat, lai paskatītos, kas notiks, nedomāju, ka varētu notikt kas bīstams]. Iebāzu, pēkšņi parādījās dahujā dzirksteles, un es pēdējā brīdī atrāvu roku. Pēc tam visā 5stāvu daudzdzīvokļu [cerams, ka uzrakstīju pareizi
] mājā pazuda elektrība uz kādu pusstundu. Un pie reizes piekrītu #8.
profilsgalerija
+1 #612.08.2009. 20:08
nu jā, tas pat nav 10 % no briesmām, varu private pastāstīt, visu negribās atklāt.
profilsgalerija
+3 #712.08.2009. 20:28
Kad man bij 4-6 gadi vienā jaukā vasaras dienā ievēlos dīķi, kopš tās dienas mani neviens nav redzējis...
Bij bail, pat ļoti.
Bet kad pazaudēju savu pirmo addy pl8... cits šausmu stāsts...
profilsgalerija
0 #812.08.2009. 22:26
vis bija 5 gados, kad man patika skatīties komiksus pa nakti, mamma neļāva, bet es skatījos paslēpis zem spilvena, kādu nakti gāju ikdienas komiksu nolikšanā, pārāk tumš neka nevar redzēt, noliku komiksus plauktiņā, un gāju uz gultu, gulta izskatījāš tik tuvu, ka lēcu, bet acis mani maldināja, un tieši paukš ar galvu uz naglas, kas stāvēja uz grīdas, asinis bija visur, brēzu bec jēgas, un vairāk neaceros, dzīvībai bīstams. 2) vēl jau kad dzimu, man bija sapinusies nabas saite, varēju nomirt bet vis sanāca ok!
profilsgalerija
+1 #912.08.2009. 22:35
Once i almost get owned by chicken. Then I was only 5 years old.
profilsgalerija
+1 #1012.08.2009. 22:40
Man nenormāli daudz visādu tādu notikumu ir
. Tagad prātā uzausa tieši ar slēpošanu saistīti atgadījumi, jo izlasīju tavu rakstu.
.
Vienreiz man bija tas pats, kas tev, tikai es atāķējos pēdējā brīdī (nevis atāķējos, bet kaut kā papletu kājas un tiku vaļā no dēlīša), bet tas bija burtiski pāris centimetrus no tā motora un to dēlīti ierāva iekšā. Nekas nenotika, kaut ko noskanēja un dēlītis tur kaut kur izkrita, mani baigi salamāja čalis uz kalna.
Un vēlvienreiz mans draugs izdomāja Gaiziņkalnā braukt lejā nevis pa trasi, bet gan iebraukt mežā un braukt caur mežu lejā. Tā bija otrā reize mūžā, kad braucu ar slēpēm un vēl bremzēt nemācēju. Draugs tikai teica: "nekas, nekas, seko man un viss būs labi". Nu labi, sākam braukt no kalna lejā, uzņemam ātrumu un draugs iebrauc mežā, es mēģināju sekot, bet nepaspēju nogriezties un pilnā ātrumā kokā iemaucu. Saplēsu slēpes, uz brīdi izrubijos. Aizsitās elpa, nākamajā brīdi redzu, ka draugs stāv blakus un tikai saka "ok, tikai nesaki manam tētim, lūdzu! Tikai nesaki tētim!", es tur kaut ko sāpēs locījos un mēģināju pie elpas tikt
profilsgalerija
0 #1113.08.2009. 09:53
Esu bēdzis pēc treniņiem no visādiem dzērājiem un narkomāniem, un arī no tādiem kuriem ir izsisti logi u.t.t.
Rifelz ja vari pieraksti Pm kas tev bija vēl šausmīgs(nu to ko tu te neierakstīji)
Bet baigi stulbi bija tad kad braucu ar drauga BMX mēģināju uzcelt stūri uz betona uzcēluma, bet stūre sagriezās pats kritu uz stūre iegāja vēderā un kaut kas tur vēderā laikam saplīsa, rezultāta vajadzēja braukt uz slimnīcu...#15 un #18 ierēcu
profilsgalerija
0 #1213.08.2009. 11:25
Man bija tā (kad vēl sīks biju...)ieejam pirtī noperamies ar brāli nu tad izlemjam aizskriet uz dīķi..Skrienam no kalna lecam uzreiz iekšā es vēl ne tik ļoti labi mācēju peldēt un sanāca grimt..Izdevās sataisīt dažus burbuļus brālis ieraudzīja uzreiz ārā vilka...
profilsgalerija
0 #1320.10.2009. 15:12
Sanāk, ka tu lupiji viņas acī?
Bet nu ir normāli..
profilsgalerija
-1 #1420.10.2009. 15:17
bumbum, man pilnīgi tā pat bija. ari nevareju atķēdēties, un ari mana pirma reize bija, bet pa laimi tētis no apakšas uzskrēja( dažus metrus tālāk). noņēma mani 2, 5m~ no motora .
profilsgalerija
0 #1520.10.2009. 17:03
Pirms pusgada gāju pari ielai, neskatoties uz luksaforu. Mani gandrīz notrieca motocikls, kādi 30 cm mani izglāba.
profilsgalerija
0 #1613.12.2009. 00:43
hmm.. tikai vienreiz biju tuvu naavei.. Tas bija pirms 2 gadiem. Es ar tēti gājām makšķerē, bet lai tiktu pie dīķa jātiek pāri upei, nu okei. Kad piebraucam pie upes redzam:Baigākā straume un nekas nav aizsalis
. Negribējās braukt uz mājām tāpēc nolēmām pastīties, varbūt kkur citur ir aizsalis. Pēc 10 min atrodam koku kas ir nogāzies no viena krasta uz otra. Ahh zināju ka man nebija izvēles tapēc gāju. Tētis jau bija aizsteidzies pa priekšu, es pat viņu vairāk neredzēju. Tuvu beigām pēkšņi paslīdeju, un ar muguru atsitos pret koku, un iemaucos iekšā. Peldēt vispāŗ nemācēju... Bet tad pēkšņi ne no kurienes uzradaas tētis, kas ar pašiem pirkstu galiem mani aizsniedza un izvilka krastaa...Un tā es biju nokļuvis pretēja krastaa, bet viss slapšs, bija jāiet uz mājām, bet tgd es vispāŗ vairs negribēju iet pa to koku.. Nu bet nekas cits neatlika.. ar drebošām kājām to paveicu..
profilsgalerija
0 #1713.12.2009. 09:47
Mēs ar čomu Vecumniekos pa Nāvenieku maucām ar riteņiem.. (tas tāds kalns.. stāva nogāze un tad ahūnais tramplīns..)ķipa vienreiz uzlecu kkur 1, 5m. Saucu čomu, prasu vai šis redzēja, protams neredzēja.. es saku - pohuj, tūliņ vēlreiz maukšu..
Un ķipa uzmaucu atkal augšā, a šoreiz turos ātrumniekam pie metāla ragiem, kas tu pieskrūvēti, ķipa.. Nu, es maucu, uzlidoju kkur 180 cm, kad piezemējos tie metāla ragi paliecās uz leju, lkm nebija kārtīgi pieskrūvēti, man rokas atlaidās un ķipa ahujena nojaucos, kkādu pusotru stundu stūmos mājās, kur ar felli īpaši ātri nebraucot var tikt 3-4 minūtēs.. Nākošajā dienā aizmaucu ar vecfāteru uz slimnīcu, a man gūžā kauls bišķiņ ieplīsis. 
nu tad tāds man tas stāstiņš.. Btw, tur ne viens vien cilvēks kaulus lauzis, tur apkārt tādi koki visur ir.. viens džeks vēl bija norkrūvējis ziemā skeitam riepiņas unn mauca lejā, aizvilka baigi uz malu, a tur ir žagaru kaudze un tad koks. šim dēlis aizķērās aiz žagariem un pats ar feisu stumbrā.. brrrr.. 
profilsgalerija
+2 #1807.03.2010. 14:30
Biju ieslēdzis tosteri. Paskatos pa caurumu iekšā, a tur tie sildīšanas vadiņi sakarsuši sarkani. Nezin kādēļ paņēmu tādu garu nazi ar koka spalu un bāžu asmeni vienam vadiņam klāt. Pēkšņi sprakšķis, balta gaisma, es apžilbstu. Atjēdzos, skatos - naža asmens vietā, kur pieskāries vadiņiem, tāds sakusis, izčakarēts. Un tosteris nestrādā. Vecmāmiņa pēc tam teica, ka tas koka kāts laikam mani izglāba, citādi būtu nosists vai vismaz izdrebināts kārtīgi.
throttle @ 21.04.2011. 22:06 atbildēja:
meklēji asas izjūtas?
profilsgalerija
-1 #1921.06.2010. 17:31
Beidziet celt augšām neizskatās, kad kāds vēl ko raksta, vai ir gatavs rakstīt. Cik es atceros, tādās briesmās neesu bijis, bet ir bijuši daudzi ellīgi bailīgi momenti.
profilsgalerija