Labi dzīvot zemē manā,
kas vēl otru tādu dos,
Kalnam pāri pretī panāk
bērzi tāšu zābakos.
-----
Ielieciet arī kādu jauku pantiņu.
The Loner miniblogs
- +7
The Loner 15.07.2015. 22:47
- +6
Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam
Kļūt mazam, lai augtu liels.
Tur galotnēs ir brīvība tik smalka..
Tur galotnēs ir viss vienalga.
Bet te man rūp,
Un palīdzi man, elpa lielā!
Man dvēsle kūp
/Imants Ziedonis - +4
Vienalga kāds ir šņabim trauks,
Vai spainis tas, vai stops.
Kad visu rīklēs salejam,
Tad piedzēries kā lops.
Nāc iekšā dārgais,
Es šņabi uzsaucu!
Jo kad reiz līķis būšu es,
Tad vairāk nedzeršu.
/Vilki - Bunkurs 13/ - +4
Godājamie idioti, ejiet prom no šī minibloga, lūdzu.
- +3
Kamēr visi dzejo un tā, kāds nevar man atgādināt PSRS laika humoriskos dzeļoļu veidotājus? Bija viens vīrietis, latvietis, kas rakstīja diezgan humoriskus pantus. Tikai es aizmirsu viņa vārdu. Vienmēr par dzeļoļiem bija aprakstīts kāda vīrieša dzīve, kurš bija bik slinks, ja atceros.
- +3
Varbūt Dresleru domāji? Pēc apraksta šķiet īstais. Viņa pantiņus no galvas zinu vairākus simtus noteikti.
- +3
Yup, tieši viņu.
Jefiņš apsver lietus sekas:
“Aug varbūt jau mežā bekas?
Varbūt tārpi tās jau grauž,
Citi sēņotāji lauž?”
Lietus izmērcētās sūnās
Bekas paceļ galvas brūnās.
Jefiņš saka: “Akurāt
Īstā laikā esmu klāt!”
Sēņotājs, kā santims ķešā,
Apmaldījies mežā svešā
Un nu nezin vairs kur iet,
Kurā pusē saule riet…
Jefiņš vēro, kāpis kokā:
“Mežs visapkārt zaļā lokā…
Skaties šur vai skaties tur –
Mežam beigas nav nekur!”
Kamēr Jefiņš kokā sēro,
Govij acis kāri zvēro:
“Tikdaudz sēņu vienuviet!
Liktenis ko dod – ņem ciet!”
Jefiņš nokāpis no “bākas”,
Pārsteigts brīnās: “Kā tas nākas? –
Groziņš, mana tēva pīts,
Iztukšots un dubļos mīts?”
Tagad Jefiņš skaidri zina:
Govs ir tā, kas pēdas mina!
Zari lūst un bikses plīst,
Jefiņš pēdas dzīdams, svīst!
Lāga lopiņš galu galā
Jefiņu ved meža malā.
Te tam priekā vaigi kvēl –
Beku nav, nedz bikšu žēl!
Pirmais, ko no neta atradu. derētu iegūt grāmatu.
Ielogojies vai izveido profilu, lai komentētu!