Tikko atkal pārlasom mums nujau gandrīz visiem zināmo ķilavas vakara pasaciņu aka spoku stāstu / https://exs.lv/?p=42070 / atausa atmiņā viens patiešām interesants raksts no kura man patiešām pārskrēja skudriņas pāri, jo agrāk lielu daļu savas bērnības pavadiju tieši šinī rajonā !

 

Iļģuciema velns. Šo materiālu uzrakstīt mūs pamudināja vairāku cilvēku stāstītais par kādu neparastu radību, kas novērota Rīgas Iļģuciemā, Lidoņu ielā. Mūsu rīcībā ir trīs liecības. Pašu Radību pus pa jokam mēs atļāvāmies nosaukt par „Iļģuciema velnu” dēļ viņa melnā silueta un biedējošās parādīšanās.

1.liecība. 
Notika tas 80.gadu sākumā, kad meitenei bija kādi 7-8 gadi, tātad vēl padomju laikā. Vakarā ap 19.00, kad jau mazliet tā kā krēslojis. Gadalaiku pateikt nevarēja, zina tikai to, ka nebija ziema. Visdrīzāk – rudens. Meitene ( vārds redakcijai zināms ) gāja Iļģuciemā pa Lidoņu ielu no kinoteātra „Ilga” puses uz savu māju, kurā dzīvoja. Māja bija lietuviešu projekta – Nr.22 ar parādes durvju būdiņu. 
Tuvojoties savām parādes durvīm, meitene pie to stūra pamanīja kādu garu tumšu stāvu. Viņai palika dikti bail, jo stāvs bija nedabiski garš, tā lielā galva sniedzās virs piķotā jumtiņa. Meitene, izjuzdama lielas bailes, žigli iešmauca parādes durvīs un metās uz savu dzīvokli. Vēl esot parādes durvju telpā, meitene pamanīja, siluetu, kas bija redzams cauri iemūrētajiem stikla blokiem labajā pusē. 
Pēc tam ilgus gadus meitene nespēja šo notikumu aizmirst un pirmo reizi to pastāstīja mums tikai pēc gandrīz 30 gadiem. Viņai pašai nav nekāda izskaidrojuma par redzēto, un nekad neko līdzīgu dzīvē viņa vairs nav sastapusi. Nevienam nekad to nav arī stāstījusi, uzskatīdama, ka tāpat neviens viņai neticēs. Atminoties šo notikumu, ir zināms baiļu elements saglabājies vēl šodien, jo redzētais bijis izteikti nedabisks.

Interesanti, ka, iespējams,  www.aliens.lv nekad nebūtu uzrakstījis par šo gadījumu, ja ne otra liecība, kas tīri nejauši nonāca mūsu interešu lokā.

2.liecība. 
2009.gada pašās jūnija beigās, braucot pa Ventspils šoseju no Talsu puses, pie Kuldīgas pagrieziena briesmīga lietus laikā stopēja kāds puisis. Es ( Vilnis Strods, lapas redaktors ), uzņēmu to savā mašīnā un viņš izrādījās patīkams un runātīgs ceļabiedrs Valters no Rīgas, kas atgriezās no maza muzikantu burziņa Kuldīgas apkaimē.
Tā nu sanāca, ka sarunas gaitā ierunājāmies par visādām noslēpumainām lietām un es pastāstīju par meiteni, kura redzējusi dīvaino radību, bet neminēju vietu. Valters teica, ka reiz bērnībā arī viņš ir redzējis ko nesaprotamu – kādu ļoti garu tumšu radību. Kad noskaidrojās, ka viņš bijis iedzimts iļģuciemietis, tad pajautāju, kurā vietā tas gadījies. Pajautāju, un man uzmetās zosāda, jo es jau zināju atbildi – tā bija Lidoņu iela.
Valteram tad varēja būt kādi 12 gadi ( tātad 90.gadu vidus ), kad viņš devās uz kādu mazu veikaliņu tai apkaimē. Pēkšņi viņš pamanījis kādu tumšu un ārkārtīgi garu radību ( „tik garš kā divi tu...” – Valtera raksturojums ) sēžam uz mājas jumta Lidoņu ielā. Valters radībai ieskatījās sejā un sajūtas bijušas visai nepatīkamas, „velnam” bijuši divi ilkņi. 
Kontakts beidzies tādējādi, ka Valters no turienes steigšus aizgājis neatskatīdamies.

3.liecība. 
Šī liecība ir visai neskaidra, iespējams, ka viņa uz šo radību nemaz neattiecas. 
To mums pastāstīja Ieva ( pilns vārds redakcijai zināms ), kas arī dzīvo Iļģuciemā Riekstu ielā ( netālu no Lidoņu ielas ).
Reiz viņas meita Ella 2 vai 3 gadu vecumā bija ap pusnakti sākusi kliegt. Ieskrējusi istabā, Ieva ieraudzīja meitu vaļā acīm sēžam gultā un kliedzot blenžam uz istabas kaktu. Sieviete ieslēdza sienas lampiņu, un, paņēmusi bērnu rokās, mēģināja to nomierināt. Tikmēr meita pār plecu skatījusies un kliegusi, ka tur esot kaut kas dikti melns un garš. 
Ievai nebijis drosmes pašai palūkoties uz kaktu un tā meitai jautājusi:
"Vai viņš ir liels?"
"Jā, līdz griestiem!"
Sieviete aiz muguras jutusi dvešam lielu aukstumu, pār muguru kād it kā nobraucis ar aukstu ķetnu.
Šādus gadījumus ar spalvaino monstru Ieva atceras vairākus - kādus 5 vai 6. Parasti tas esot bijis pilnmēness naktīs. Meita Radījumu apraksta kā lielu, tumšu, klātu ar apmatojumu, ar zobiem un radziņiem. "Velns" esot pat ticis uzzīmēts, un, ja Ieva šo zīmējumu atradīs, tad iedos mums publicēšanai.
Laikam ejot Ella paaugusies un šādas sastapšanās ar dīvaino radījumu vairs neesot bijušas. Interesanti, ka radījums mazliet atgādina mataino multiplikācijas filmas tēlu no "Monsters Inc.", lai gan tai laikā filmiņa vēl nebija iznākusi. Vai filmas veidotāji par ko tādu bija zinājuši?

4.liecība. Tā ir īpaši vērtīga, jo nāk no 2007.gada - tātad no pavisam nesenas pagātnes. Iļģuciema vells nekur nav pazudis!
Kāds no mūsu lasītājiem - Armands, pa e-pastu atsūtīja mums lūk ko:
"2007.gada ziemā devos mājās ar draugu vārdā Kristaps. Pašam bija 16 gadi un Kristapam 15. Dzīvojam abi Spilves ielā, tieši blakus Lidoņu ielai. Ārā bija tumšs un bija vēls vakars. Gandrīz nonācis pie mājām, pēkšņi sāku iet pa citu taciņu. Kristaps bija izbrīnīts:``Kāpēc tu tā ej?`` viņš jautāja. Es nespēju atbildēt, jo mani bija pārņēmis šoks. Apmēram 3 metru attālumā no sevis redzēju garu & melnu siluetu. Kristaps paspēra pāris soļus līdz pats ieraudzīja šo melno siluetu. Viņš sāka skriet pie manis un mēs aizmukām prom. Mēs gan nesaskatījām ne ilkņus, ne arī kaut ko citu.
Pielikumā pievienoju attēlu, kurā sarkanais punkts norāda uz precīzu vietu, kurā redzējām šo interesanto parādību.
Ceru, ka šī informācija Jums noderēs."
Pēc dažām dienām Armands liecību papildināja: "Es aizmirsu pieminēt svarīgu detaļu - šis melnais siluets stāvēja blakus kokam, gandrīz kā atspiedies pret koku."

www.aliens.lv komentārs. Šis gadījums ar tā saukto „Iļģuciema velnu” nav nekas unikāls. Tādu aprakstu literatūrā ir visai daudz, tiesa, radību izskats ir visdažādākais, tostarp arī Latvijā. Domājams, te būs bijusi darīšana ar kādu paralēlo pasauļu iemītnieku, kas nonācis mūsu pasaulē nejauši vai kādu darīšanu dēļ. Nav nekādu ziņu, ka viņam bijuši ļauni nodomi, lai gan satikšanās visiem lieciniekiem izsaukušas nepatīkamas sajūtas.

Visas šīs ziņas par Radību esam savākuši gluži nejauši. Visdrīzāk tas nozīmē, ka viņu ir redzējuši visai daudz iļģuciemiešu. Mēs būtu pateicīgi, ja tādi atrastos un pastāstītu mums par redzēto.
Iespējams, ka kāda nozīme ir arī vietai, jo senlatviešu sapratnē vārds „iļģi” nozīmē mirušās dvēseles, tādi kā „veļi.” Iespējams, ka šai apvidū kaut kur ir portāls uz citām pasaulēm un mūsu senči to ir zinājuši. Taču, tas viss ir tikai brīvi minējumi, patiesībā viss var izrādīties pilnīgi citādi..

Raksts ņemts no www.aliens.lv 

Laboja Niķķis., labots 2x